Kur palicis hēlijs?
Pēdējo desmit gadu laikā pieprasījums pēc hēlija visā pasaulē ir ievērojami pieaudzis. Tādēļ globālajā hēlija tirdzniecībā joprojām ir jūtams liels deficīts, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījuma pasaulē.Hēlija trūkums ir pat iztirzāts plašsaziņas līdzekļos, un problēma ir nopietnāka, nekā iepriekš domājām.
Hēliju, aukstāko ķīmisko elementu uz Zemes un vismazāk šķīstošo no visām gāzēm, galvenokārt lieto tā ķīmisko īpašību dēļ. Lielāko hēlija pieprasījumu pasaulē veido suprarvadošu magnētu dzesēšana magnētiskās rezonanses attēlveidē (Magnetic Resonance Imaging – MRI), attēlveides ierīcēs, ko lieto slimnīcās. Otrs lielākais hēlija patērētājs ir elektronikas nozare – jo īpaši silīcija plašu ražošanas procesā. Vēl hēliju izmanto, lai veidotu spēcīgu magnētisko lauku daļiņu paātrinātājos un daudzos pētniecības un attīstības centros, metināšanā un griešanā, optiskās šķiedras kabeļos, kosmiskās aviācijas pielietojumos, noplūžu testēšanā un elpošanas gāzu izstrādē, ko lieto dziļjūras niršanā.
Hēlijs atšķiras no citām gaisa gāzēm, piemēram, skābekļa un slāpekļa, tādā ziņā, ka tas ir sašķidrinātās dabasgāzes (Liquefied Natural Gas – LNG) apstrādes blakusprodukts. Tā iemesla dēļ, ka hēlijs ir iesprostots pazemē apstākļos, kādos ir iesprostota arī dabasgāze, lielākā dabiskā hēlija koncentrācija uz planētas ir atrodama dabasgāzē, no kuras tiek iegūta lielākā daļa pārdodamā hēlija.
Dans Baču, Linde Gas Globālās hēlija biznesa attīstības nodaļas vadītājs, stāsta: “Šobrīd visa rūpniecisko gāzu rūpniecība izjūt ilgāko globālās hēlija apgādes deficītu. Pašreiz tas mums ir vesels izaicinājums, kā izpildīt visu savu klientu prasības, taču esam pielikuši pūles, lai nodrošinātu papildu hēlija avotus, tādēļ paredzam, ka situācija uzlabosies.”
Pasaulē lielākais hēlija pieprasījums ir ASV (45%), Eiropa ir otrs lielākais hēlija tirgus pēc ASV, veidojot aptuveni 25% no hēlija pieprasījuma pasaulē.
Galvenais hēlija avots atrodas ASV, vēl hēlija avoti ir Alžīrijā, Katarā, Austrālijā un Krievijā. ASV galveno ražošanu nosaka BLM (Bureau of Land and Management – Zemes un pārvaldības birojs), kas pārvalda lielākās hēlija rezerves pasaulē. Pēdējo gadu laikā ar BLM saistītā ražošana ir ievērojami samazinājusies, ietekmējot globālo apgādes ķēdi un izraisot globālu hēlija deficītu, kas turpmākajos gados var likt ASV pārtapt no hēlija eksportētāja neto importētājā.
Dans Baču piebilst: “Lai gan situācija ir izaicinoša visiem piegādātājiem pasaulē, tiek veikti pasākumi, lai problēmu atvieglotu. Lai mazinātu deficītu, nozares ietvaros notiek aktīvs darbs pie tā, lai atrastu alternatīvas, kā piesaistīt papildu hēlija avotus. 2012. gada vidū sāks darboties jauna hēlija rūpnīca Railijridžā (Vaiomingas štats, ASV), saražojot 5,7 miljonus kubikmetru hēlija gadā. Cita rūpnīca Skikdā, Alžīrijā, 2012. gada otrajā pusē palielinās jaudu, gada plānotās produkcijas apjoms būs 13 miljonu kubikmetru vienā gadā.”
“Deficīta un produkta sadales laikā mēs stingri nosakām savu līgumu klientu prioritāti, lai piegādātu viņiem nepieciešamo hēlija daudzumu, lai viņu ikdienas ražošana netiktu ietekmēta un lai viņi varētu pastāvīgi paļauties uz mums kā uzticamu ilgtermiņa partneri,” saka Patriks Flīgars, AGA Speciālo gāzu reģionālā segmenta vadītājs.