Uz ledus izveidota pagaidu pētniecības nometne, kur zinātnieku rīcībā ir virkne modernizētu sensoru, meteoroloģisko balonu un izpētes dronu atmosfēras mērīšanai, kā arī tālizpētes instrumenti ledus un sniega īpašību mērīšanai.
Dažādiem instrumentiem to darbībai nepieciešamas gāzes, ko izmanto komplicētos ķīmiskajos mērīšanas procesos. Ar uzņēmumu Linde par sadarbību sazinājās Kolorādo universitātes pārstāvji, izmantojot savas partneres Trumses universitātes starpniecību, un Linde ir garantējis regulāras gāzu piegādes apgādes kuģiem, kas brauc no Trumses ostas līdz “Polarstern”.
Linde nodrošina
hēliju un skābekli dažādu gaistošu organisko un halogenētu savienojumu mērīšanai, lai labāk izprastu ķīmiskās reakcijas, kas var būt svarīgi aerosolu un mākoņu veidošanās prekursoni. Tiek uzskatīts, ka mākoņi ir viens no būtiskākajiem, taču maz izprastajiem faktoriem, kam ir ietekme uz radiāciju un enerģijas budžetu Arktikā.
Argonu lieto kā nesējgāzi gāzveida elementārā dzīvsudraba mērījumos. Dzīvsudrabs ir visuresošs vidē, un atmosfēra spēj pārvietot dzīvsudrabu gāzveida formā simtiem kilometru attālumā. Citiem vārdiem sakot, no dzīvsudraba avotu apgabaliem, tādiem kā akmeņogļu spēkstacijas vai vulkāni zemākajos platuma grādos, līdz pat Arktikai. Arktikas atmosfēras ķīmija – it īpaši pavasara laikā – ir tāda, ka Arktikas virsma var darboties kā spēcīga atmosfēras dzīvsudraba absorbējoša ekosistēma, esot kā pēdējais posms šī bīstamā piesārņotāja transportēšanas ķēdē no tā avota apgabaliem līdz Arktikas barības vielu tīklam.
Oglekļa dioksīdu/metānu lieto kā standartus instrumentos, ar kuriem mēra plaši pazīstamās siltumnīcefekta gāzes, lai pētītu šo gāzu rašanās un noārdīšanās līdzsvaru, kāds vērojams Arktikā, un lai labāk izprastu dažādo avotu un absorbējošo sistēmu globālo līdzsvaru.
Slāpekli lieto kā svarīgu līdzekli instrumentu kvalitātes kontrolē, kā arī lai nodrošinātu, ka visi instrumenti ir sinhronizēti laikā.
Slāpekļa oksīdu lieto ozona mērīšanā, kam ir ļoti liela nozīme ķīmiskās reakcijās, kas saistītas ar mākoņu/aerosola veidošanos, un tādu piesārņotāju kā dzīvsudrabs pārnesē. Ozona slāņa un atmosfēras dzīvsudraba slāņa noārdīšanās ir savstarpēji saistītas parādības. Slāpekļa oksīdu (NO) lieto arī kā standartu slāpekļa savienojumu (NO, NOx, Noy) mērīšanā, kas savukārt ir svarīgas atmosfēras ķīmiskās sistēmas sastāvdaļas.
