Plīts bija unikāla un izraisīja revolūciju apsildīšanas tehnoloģijas sfērā; tās pamatā bija “zilās liesmas” koncepcija, tas ir, bezdūmu sadegšana, kā arī siltuma lietderības koeficients, kuram nav līdzvērtīga pat šodien. Izmantojot siltumstarojumu, nevis tiešo siltumu (kā vairumā citu plīšu), bija iespējams izmantot to pašu plīti vairāku ēdienu pagatavošanai vienlaicīgi. Šī iemesla dēļ vairumā mājsaimniecību šī plīts deva ievērojamus ieguvumus.
Plīts palika kuroties dienu un nakti; tās konstanto siltumu regulēja iebūvēts termostats, kas savukārt nozīmēja, ka plīts prasīja minimālu uzmanību un ka tā taupīja kurināmo — kokss bija jāpapildina tikai vienreiz dienā. Vēlāk kā plīts enerģijas avotus kļūs iespējams izmantot malku, naftas produktus, gāzi vai elektrību.
Visām AGA plītīm bija krāsns, kas uzturēja 400C temperatūru, un sildvirsma, kas saglabāja 200C. Savukārt dubultajām AGA plītīm bija grilēšanas krāsns, kurā saglabājas 220C temperatūra, un sildvirsma, kas saglabāja 100C temperatūru, bet trīskāršās plīts versijai bija arī 180C cepšanas krāsns, un četrkāršajai plītij bija 100C sildīšanas krāsns.