Zeltkaļu arodā ir jāizmanto dažnedažādi instrumenti, kas balstās uz tādiem senajiem amatniecības paņēmieniem kā zāģēšana, vīlēšana, lodēšana un kalšana. Uz darba galdiem ir atrodamas dažāda veida knaibles, vīles, smilšpapīrs un lodāmura uzgaļi. Metālam piešķir formu, veicot kveldēšanu (metāla karsēšanu) un lodēšanu, tādēļ jāprot apieties ar degļiem un lodāmuriem. Šajā procesā izmanto skābekli un propānu no cauruļvadiem, kas ir savienoti ar katru darba galdu. Augsta temperatūra un gāzu izmantošana neapšaubāmi nozīmē, ka studentiem ir jābūt pietiekamām zināšanām par gāzēm, lai neapdraudētu savu drošību. Citiem vārdiem, ir daudz jāmācās, un, lai gūtu panākumus, ir lieliski jāpārzina ķīmijas mācību viela.
Rotu izgatavošanā jāiegulda daudz filigrāna darba, un jābūt lietpratējam šajā jomā. Ne visas detaļas ir viegli saskatāmas ar neapbruņotu aci, tādēļ palielināmais stikls ir obligāts instruments. Nekaitēs arī laba koncentrēšanās spēja, jo, zaudējot modrību, ir ļoti viegli pieļaut kļūdas.
“Karsējot metālu, vērīgi jāseko līdzi liesmai. Piemēram, dzeltenais zelts apstrādes gaitā var sarauties,” Annikena stāsta un turpina: “Arī lodēšana vairākās vietās uz viena un tā paša priekšmeta var būt sarežģīta. Uzgalis var aizskart metālu un radīt plaisas un iedobumus.”