Maģiskā ziemeļblāzma

Šīs parādības kopīga iezīme ir polārblāzma aurora polaris, ko dēvē par ziemeļblāzmu (aurora borealis), kad tā parādās Ziemeļu puslodē, un par – dienvidblāzmu (aurora australis), kad tā parādās Dienvidu puslodē. Šīs parādības pamatā ir fizikas likumsakarības, un tā rodas uz Saules. Saulei griežoties ap savu asi, rodas saules vējš. Tas sastāv no elektriski lādētām daļiņām, galvenokārt elektroniem un protoniem. Šīs daļiņas mēro tālo ceļu līdz Zemei ar ātrumu 8 miljoni kilometru stundā, veicot 150 miljonu kilometru lielo attālumu 18 stundās. Zemes magnētiskais lauks pievelk daļiņas, un tiklīdz tās lielā ātrumā ietriecas Zemes atmosfērā, atmosfēras gāzes šīs sadursmes un enerģijas apmaiņas rezultātā sāk izstarot gaismu. Tas parasti notiek atmosfēras augšējos slāņos – aptuveni 80-300 km augstumā no Zemes virsmas, bet reti – augstumā virs 500 km.

Noskatieties video vietnē visitnorway.com, šī dabas parādība ir izskaidrota šeit.

Saules aktivitāte nosaka ziemeļblāzmas parādīšanās biežumu un intensitāti, un šī dabas parādība izpaužas tad, kad saules vējš ir spēcīgāks nekā parasti. Savukārt Zemes magnētiskais lauks un atmosfēra nosaka to, kā ziemeļblāzma parādīsies. Ziemeļblāzmu var redzēt Ziemeļu puslodē kā ovālu veidojumu virs magnētiskā pola.

Ziemeļnorvēģija ir īstā vieta, kurp doties, ja jūs vēlaties redzēt ziemeļblāzmu visā tās godībā. Vislielākā iespēja redzēt ziemeļblāzmu ir ziemas mēnešos no septembra līdz aprīlim, vislabāk – dažas stundas pirms pusnakts zvaigžņotā naktī ar ne pārāk spožu mēness gaismu.

Šeit jūs atradīsiet paziņojumus par ziemeļblāzmas parādīšanos http://kho.unis.no/

Teksts: Unni Bekkevold
Foto: Shutterstock