Uz sauszemes esošas zivju audzētavas kļūst arvien populārākas, tāpēc Somijas zivjaudzētava ir izvēlējusies Linde (iepriekš AGA) piedāvāto mūsdienu tehnoloģiju risinājumu, lai piegādātu skābekli ražotnei.
Pētījumi uzrāda, ka līdz 2050. gadam pasaulē būs jāsaražo par 70 procentiem vairāk pārtikas nekā šodien, un lielākā daļa olbaltumvielu tiks iegūta no zivīm un dārzeņiem. Šī iemesla dēļ zivsaimniecībai būs arvien nozīmīgāka loma mūsu augošās populācijas barošanā.
“Mums nav alternatīvu,” norāda Tommijs Anderšons (Tommy Andersson), Fifax tehniskais vadītājs. Firax ir Somijas zivjaudzētava, kas audzē varavīksnes foreles Olandes ziemeļos. “Mēs nevaram turpināt piesārņot jūras, tādēļ mums zivis ir jāaudzē videi ilgtspējīgā veidā noslēgtos lokos, tas ir iekārtās, kas izvietotas uz sauszemes.”
Ja atvērtā tipa zivjaudzētavas ir pakļautas dažādiem riskiem, no slimībām līdz antibiotiku rezistencei un zivju izbēgšanai, uz sauszemes izvietotām audzētavām nav jāsaskaras ar šīm problēmām. Šādā ražotnē ir arī vieglāk kontrolēt apkārtējās vides iedarbību – un šis apstāklis ir būtisks, lai veicinātu nozares attīstību.
“Uz sauszemes izvietotas akvakultūras laika gaitā neizbēgami kļūs par vienīgo ilgtspējīgo metodi zivju audzēšanai,” turpina Fifax direktors Kimmo Jalo. “Mūsu audzētava atrodas tā dēvētajā "ultra-RAS" – ārkārtīgi efektīvā recirkulācijas akvakultūras sistēmā, kuru izmantojot mēs spējam attīrīt un atkārtoti izmantot visu ūdeni. Tādējādi tiek samazināts ūdens patēriņš un novērsts, ka piesārņotais ūdens vai notekūdeņi var ieplūst atpakaļ jūrā.”
Uzņēmums Fifax ir dibināts Somijā 2012. gadā. Uzņēmuma biznesa ideja ir audzēt varavīksnes foreles, izmantojot mūsdienīgu, novatorisku un ilgtspējīgu metodi. 2014. gadā Fifax uzsāka sauszemes RAS zivju fermas būvniecību Storby, Olandes ziemeļos. Nākamajā gadā zivis bija tvertnēs, bet zivju piegāde tirgum tika sākta 2016. gadā.
Fifax ražotne tiek būvēta trīs posmos. Šobrīd uzņēmums vienlaikus veic būvniecības un audzēšanas darbību, kā arī palielina zivju audzēšanas apjomus. Līdz būvniecības darbu pabeigšanai atlikusi aptuveni ceturtā daļa no projekta, un fermas pilnvērtīga darbības uzsākšana ir plānota 2020. gada sākumā.
Linde (iepriekš AGA) nodrošina skābekļa tvertņu un šķidrā skābekļa piegādi uzņēmumam Fifax kopš 2018. gada rudens. Skābekļa padeves sistēmas pirmajiem diviem posmiem piegādāja cits ražotājs. Taču Anderšons norāda, ka trešajā posmā tiek uzstādīta Linde (iepriekš AGA) SOLVOX OxyStream sistēma.
“Mēs uzskatām, ka Linde (iepriekš AGA) sistēma nodrošinās daudz efektīvāku skābekļa padevi nekā pašreizējās sistēmas. Uzņēmums Linde (iepriekš AGA) mums ir ļoti palīdzējis saistībā ar ražotnes būvniecību un iekārtošanu,” stāsta Anderšons.
“Līdz šim esam pasūtījuši SOLVOX OxyStream trešajam posmam, un, ja tā strādās tik labi, kā cerēts, tad apsveram iespēju nomainīt arī sistēmas pirmajā un otrajā posmā,” papildina Jalo.
Fifax komanda nesen apmeklēja Linde (iepriekš AGA) akvakultūras R&D ražotni, akvakultūras un ūdens apstrādes inovāciju centru Norvēģijā, kur pirmo reizi tika demonstrēta SOLVOX OxyStream sistēma.
“Norvēģijā redzētās tehnoloģijas bija daudz augstākā līmenī nekā tās, ko izmantojam šobrīd,” skaidro Anderšons. “Mēs uzskatām, ka Linde (iepriekš AGA) sistēma ļaus mums patērēt ievērojami mazāk skābekļa, vienlaikus nodrošinot labāku skābekļa piegādi un lielāku koncentrāciju, un mums tas nozīmē mazākus izdevumus par lielāku labākas kvalitātes zivju apjoma audzēšanu.”
“Visbeidzot, mēs vēlamies iegūt visaptverošu risinājumu, ko piegādātu Linde (iepriekš AGA), kas aptvertu visu no skābekļa tvertnēm līdz zivīm. Ja SOLVOX OxyStream atbildīs mūsu iecerēm, būtu lieliski to izmantot visā ražotnē,” noslēdz Jalo.
Fakti
Fifax ir 2012. gadā dibinātais somu akvakultūras vadošais uzņēmums, kas modernā, inovatīvā un ilgtspējīgā veidā audzē augstākās kvalitātes varavīksnes foreles. 2014. gadā uzņēmums Fifax Olandes salas rietumu daļā, Storby, Ekero, sāka būvēt sauszemes RAS zivsaimniecību, bet 2016. gadā tas sāka zivju piegādi tirgum. Pēc nodošanas ekspluatācijā ražotnes ikgadējais apgrozījums sasniegs 13–16 miljonus eiro un tajā tiks nodarbināti 15–20 cilvēki. Ražošanas apjomi sasniegs vairāk nekā 3000 tonnas zivju gadā.
