Argons ir gāze bez krāsas, bez smaržas, bez garšas, nav toksiska. Argona pielietojumos bieži tiek izmantotas tā inertās īpašības, kas aizsargā pret gaisa oksidējošo iedarbību. Turklāt argonam ir zems viršanas punkts un vāja vadītspēja.
Argonu kā aizsarggāzi plaši lieto metalurģijā un loka metināšanā un griešanā. Argonu izmanto arī kvēlspuldžu un fluorescējošo spuldžu pildīšanā.
- Termiskajā apstrādē – kā aizsargatmosfēru visreaģējošāko metālu gadījumā, kad slāpeklis varētu reaģēt vai arī to nepieciešams izslēgt.
- Inertēšanā un attīrīšanā – ķimikāliju un farmācijas ražotņu uzglabāšanas tvertnēs un cauruļvados.
- Metāla attīrīšanā – atgāzēšanas un maisīšanas nolūkā, lai panāktu precīza sastāva specifikāciju.
- Pusvadītāju pielietojumos – kā silikona kristāla aizsargatmosfēru, ko ievada plātņu ražošanā.
Argons ir daudz blīvāks par gaisu, kas to padara par efektīvu aizsarggāzi šādos procesos:
- Metināšana – tīrā veidā vai maisījumā, lai pasargātu izkausēto metālu no atmosfēras piesārņojuma.
- Griešana – tīrā veidā ļoti augstā temperatūrā metāla un nemetāla sakausējumu griešanā ar plazmas loku.
Salīdzinājumā ar vairumu pārējo gāzu argonam ir ļoti zema termiskā vadītspēja. Šī argona īpašība ir noderīga, izolējošas funkcijas veikšanai, piemēram, lai aizpildītu pakešlogu starptelpu.
