Gaisa gāzes nav toksiskas, taču koncentrācijas palielinājumam – īpaši skābekļa koncentrācijas palielinājumam – ir liela ietekme uz dzīvības un sadegšanas procesiem.
Lai gan skābeklis pats par sevi nav uzliesmojošs, tas veicina degšanu, turpretī slāpeklis un argons degšanu kavē.
Ja netiek ievērota laba prakse, var notikt nelaimes gadījumi, jo cilvēki nespēj konstatēt izmaiņas skābekļa koncentrācijā.
Kad šīs gāzes ir šķidrā agregātstāvoklī, nepieciešams paturēt prātā, ka to temperatūra ir ārkārtīgi zema (gaisa spiedienā zemāka par -180°C). Tās var strauji radīt apsaldējumus un dažus materiālus padarīt trauslus, kas savukārt var izraisīt bojājumus konstrukcijās.
Skābekļa deficīta radīti apdraudējumi
Skābeklis ir dzīvībai nozīmīgs elements, un ir svarīgi nodrošināt pietiekamu skābekļa saturu ieelpojamajā gaisā. Vesels cilvēks var izturēt īslaicīgu pakļaušanu skābekļa deficītam, proti, ja skābekļa saturs gaisā ir ap 16%. Skābekļa deficītam nav atbilstīgu pazīmju, un cilvēks to nespēj noteikt.
Skābekļa tilp. % |
Darbība un simptomi |
| 18 | Apakšējā robežvērtība, strādājot bez svaigā gaisa maskas |
| <18 | Ievērojams fiziskās un garīgās veiktspējas samazinājums, |
| <10 | Samaņas zuduma risks bez brīdinājuma pēc dažām minūtēm |
| <8 | Samaņas zudums dažu minūšu laikā. |
| <6 | Gandrīz tūlītējs samaņas zudums |
Inertās gāzes - Skābekļa deficīta cēloņi un kā no tā izvairīties
Lai izvairītos no skābekļa deficīta, pievērsiet īpašu uzmanību šādiem apstākļiem:- Citu gāzu, kas nav skābeklis, noplūde automātiski izraisa skābekļa deficītu. Tikko kā samontēta iekārta, kurā izmanto inerto vai kādu citu gāzi, ir rūpīgi jāpārbauda, vai tajā nenotiek kāda noplūde, izmantojot hronometrētu gāzes spiediena krituma testu, ko papildina testēšana ar apstiprinātu noplūdes pārbaudes šķidrumu, kas ir saderīgs ar iekārtu, kurai jāveic šī pārbaude.
- Viss aprīkojums, piemēram, cauruļvadu un šļūteņu savienojumi, ir pareizi jānostiprina. Šļūtenēm un pārējam aprīkojumam jābūt noblīvētam un aizsargātam pret bojājumiem. Visi tehniskās apkopes un remonta darbi jāveic pieredzējušam un pilnībā apmācītam personālam.
- Kad darba periods ir beidzies, ir jāaizver balona ventilis vai cauruļvadu padeves slēgvārsts, lai izvairītos no iespējamās noplūdes starplaikā starp diviem darba periodiem. Uz metināšanas iekārtā esošajiem vārstiem nedrīkst paļauties kā uz gāzes padeves slēgvārstiem. Ar lietošanā esošajiem gāzes baloniem nedrīkst apieties pavirši, tos nedrīkst netīši sist vai apgāzt.
- Neliels daudzums sašķidrinātās gāzes pārvēršas lielā daudzumā gāzveida gāzes. Attiecīgi šķidruma izšļakstīšana slēgtās telpās, šahtās u. c. var strauji radīt skābekļa deficītu. Tvertnes un aprīkojums, kas paredzēts sašķidrināto gāzu uzglabāšanai un darbam, rūpīgi jāpārbauda un jākopj atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un ieteikumiem.
- Vaļēju sistēmu gāzēs bieži ir samazināts skābekļa saturs, un šādā atmosfērā nedrīkst strādāt.
- Skābekļa deficīts radīsies, sagatavojot iekārtu atsevišķās daļas, piemēram, traukus, remontam, kad tos attīra ar slāpekli vai citām inertajām gāzēm.
- Tādi procesi kā pārtikas produktu dzesēšana, grunts sasaldēšana, kriogēnā ķirurģija un asins plazmas iekonservēšana, kas saistīti ar sašķidrinātā slāpekļa iztvaicēšanu, automātiski rada skābekļa deficītu gaisā. Šādās zonās cilvēki nedrīkst atrasties, pat ja gaisā ir tikai neliels skābekļa deficīts, ja vien netiek valkāts atbilstošs elpošanas aprīkojums.
- Visos gāzes metināšanas un karsēšanas procesos tiek patērēts gaisā esošais skābeklis, kas gadījumā, ja darba vietas kubatūra un ventilācija ir nepietiekama, var radīt skābekļa deficītu.
- Argona, ogļskābās gāzes vai kādas citas aukstās gāzes ņemšana no lieliem traukiem un dziļām šahtām var būt apgrūtināta, ņemot vērā relatīvi lielo gāzes blīvumu salīdzinājumā ar gaisu. Gaisam, kas tiek ievadīts šādu trauku/šahtu pamatnē, ir tendence celties uz augšu cauri blīvajai gāzei, to neizspiežot. Tas nozīmē, ka attīrīšana var prasīt daudz ilgāku laiku nekā domāts.
Inertās gāzes - Pārāk lielas vai pārāk mazas skābekļa koncentrācijas noteikšana gaisā
Strādājot telpās, kurās skābekļa saturs darba laikā var mainīties bīstamā apjomā, ir jālieto nepārtrauktas mērīšanas metodes.
Ir mērinstrumenti, kas uzrāda skābekļa koncentrācijas palielinājumu vai samazinājumu apkārtējā gaisā. Slēgtās telpās mērinstrumentam jāatrodas pēc iespējas tuvāk darbiniekam; ieteicams, lai darbiniekam pie darba apģērba būtu piestiprināts portatīvs mērinstruments.
Mērīšanas metodes ar starplaikiem var izmantot tikai tad, ja laikposms starp jebkuriem diviem mērījumiem ļauj pietiekami ātri konstatēt skābekļa satura bīstamu izmaiņu tendenci.
Citas gāzes Telpas drošība nav atkarīga tikai no skābekļa satura gaisā; to var ietekmēt arī citas gāzes, piemēram, deggāzes un slāpekļa oksīdi, lietojot griešanas vai karsēšanas degļus. Šīs parādības jāanalizē atbilstoši nepieciešamībai.
Profilaktiskie pasākumi
- Aparāti, ko lieto inerto gāzu ražošanā, sadalē un lietošanā, jāuzstāda un jāidentificē atbilstoši rūpniecisko gāzu nozares ieteikumiem, turklāt tas jādara, ievērojot visus spēkā esošos normatīvos aktus.
- Visas noplūdes jānovērš personām, kuras ir atbilstoši apmācītas un kuru rīcībā ir vajadzīgais aprīkojums.
- Jānodrošina informācija, kādas darbības incidenta gadījumā jāveic personālam un neatliekamās palīdzības sniedzējiem.
- Strādājošajam personālam vienmēr jāievēro darba noteikumi un nosacījumi un gadījumos, kad tas ir nepieciešams, jāvalkā individuālās aizsardzības līdzekļi.
- Visiem cilvēkiem, kuri strādā vietās, kur var notikt skābekļa koncentrācijas samazināšanās vai palielināšanās gaisā, ir jāsaņem atbilstoša instruktāža par saistīto risku, īpašu uzmanību pievēršot riska mānīgajam raksturam, jo iedarbība ir ārkārtīgi strauja un operators var nemaz neapzināties iespējamās briesmas, kādām ir pakļauts.
